Iedagās liesma

Tā radās caur notikumu ķēdi, kurā viņa stāvēja tieši tajā punktā, kad nāca jaunas pieredzes vilnis. Un tas viņu pārņēma. Domas par atkāpšanos izgaisa.

Pēc katra soļa, kustības, viņa izjuta to arvien skaidrāk, arvien tīrāk sajuta kontrastus Un Spēja atšķirt tos.. visas nokrāsas.

Visam ļāva izvirmot Caur Sevi, izlīt Caur Ķermeņa šķidrumiem.

Un tad, tajā punktā, 

kad bezdomu pieredzējums bija jau teju sajūtams fiziski.. Tā kā skaidrs zibens spēriens iededza viņas klēpi, izgaismoja viņas centru, no kura  pulsējot Šī liesma strauji tiecās tālāk..jutekliski iekvēlinot kaklu, tālāk caur galvas augšu izplešoties kosmosā.

Klusums.

Visuma melodijā, bezgalībā skanošās

 Zvaigznes.

Estrelitas

Dzīvas, 

pulsejošas pieredzes Savienojums. 

Sāc audzēt skaidri Savu Spēku!

Saule noglāsta man seju pašā pievakarē droši
Saskauj manu klēpi cieši
Iepūš Siltu dvašu tai, kas tur TĪRĪTIES VĒL vēlas, lai tad aizplūst straumē...
Dzidri izgaismojas dzemde, -
Sajūta, kas PIEDER MAN.
Pati Atbildību NESU, arī Pateicību TAM - visam pieredzētajam.
Katru ūdens malku dzerot - skalo, aizskalo to PROM - visu lieko, sāpīgo.
Tā lai brīvi elpot varu.
TĀ, LAI sirdī liesma kvēl
Pār šo zemes dzīves rakstu
To, ko toreiz izvēlējos cēl'

Pārtrauc Mazu Sevi Redzēt TE

SĀC audzēt Skaidri Savu SPĒKU

Ilva